09 Apr Mācāmies Zviedrijā, iedvesmojam Latvijā
Personu mobilitāte mācību nolūkos
Saldus pamatskolas direktores vietniece izglītības jomā un sociālo zinību skolotāja Gita Leja un angļu valodas skolotāja Līva Freimane no 2026. gada 9. februāra līdz 13. februārim piedalījās “Ēnošanas” darba mobilitātē Erasmus+ programmas (KA121) projekta “Personu mobilitāte mācību nolūkos” Nr. 2025-1-LV01-KA121-SCH-000311358 “Mācāmies Eiropā, iedvesmojam Latvijā” Zviedrijā, Upsalā Ramstas skolā.
Mobilitātes mērķi
- iepazīt Zviedrijas izglītības sistēmu klātienē;
- padziļināti apgūt Nelsona, P4C un Sokrāta dialoga metodes gan pilnveidojot teorētiskās zināšanas, gan vērojot šo metožu pielietojumu mācību stundās, gan arī pašam praktiski tās aprobējot mācību stundās.
Projekta aktivitātes norisinājās kopā ar skolotājiem no Spānijas, Francijas un Vācijas, kuri arī bija ieradušies Ramstas skolā, lai kopā mācītos un apgūtu Nelsona metodi, P4C un Sokrāta dialogu. Projekta ietvaros tika vērotas un analizētas zviedru kolēģu vadītās mācību stundas. Apgūtās metodes izspēlētas praktiski, novērotas mācību stundās. Sadarbībā ar Vācijas kolēģi pēc Nelsona metodes izstrādāta un novadīta stunda 4. klasē, pēc tam saņemot profesionālu atgriezenisko saiti par vadīto stundu. Tāpat tika vērotas “meža stundas”, kurās skolēni visas dienas garumā mācās ārpus telpām, strādā grupās un pat patstāvīgi gatavo ēdienu.
Domāšana, kas sākas ar jautājumu
Mobilitātes laikā apgūto metožu –P4C, Sokrāta dialogs, Nelsona metode – pamatā ir skolēnu kritiskās domāšanas attīstīšana, spēja argumentēt savu viedokli, klausīties citos un pieņemt pārdomātus lēmumus. Metodes ir balstītas filozofijā, kas jau no 6 gadu vecuma māca bērniem kritiski domāt, paust un pamatot viedokli, klausīties citos un pieņemt pārdomātus lēmumus. Katra no trim metodēm ir ar savu pieeju, strukturēta pēc noteiktiem principiem, balstīta noteiktā teorijā. Katra no metodēm ietver virkni noteiktu darbību, kas papildina cita citu.
Būtiskākais, ka šajās nodarbībās skolēni nevis tikai apgūst zināšanas, bet mācās diskutēt, analizēt un sadarboties.
“Svarīgākais nav pareizā atbilde, bet ceļš, kā līdz tai nonākam” – šī atziņa caurvijas visu mācību procesu.
Mācības dabā – jebkuros laikapstākļos
Neaizmirstama pieredze bija āra nodarbības, kas Ramstas skolā notiek reizi mēnesī visās klašu grupās neatkarīgi no laikapstākļiem. Sniegs un sals nebija šķērslis – tas bija tikai vēl viens mācību elements.
Skolēni mežā mācījās matemātiku, valodu, dabaszinības, izmantojot dabas materiālus, attīstīja sadarbības prasmes, strādājot grupās un risinot praktiskus uzdevumus. Vecāko klašu skolēni pat gatavoja ēdienu dabā. Klātienē bija iespēja pārliecināties, ka āra vides nodarbības var būt ne tikai orientētas uz atsevišķām aktivitātēm, bet kā praktiskas nodarbības integrējamas visos mācību priekšmetos.
“Mācīšanās šeit notiek dzīvē, nevis tikai klasē” – šis novērojums spilgti raksturoja redzēto.
Ko paņemam līdzi?
Šī pieredze devusi pārliecību, ka mūsdienīgs mācību process ir ne tikai iespējams, bet arī nepieciešams – tāds, kas iedvesmo skolēnus domāt, jautāt un augt.
Galvenās atziņas:
- skolēni vislabāk mācās, aktīvi piedaloties un diskutējot;
- skolotāja loma arvien vairāk kļūst par procesa vadītāju, nevis zināšanu sniedzēju;
- kritiskā domāšana, sadarbība un spēja argumentēt ir prasmes, kas jāattīsta ikvienā mācību priekšmetā;
- mērķtiecīgi plānojot un “pārnesot” teorētiskās zināšanas uz praktisko darbību, tiek veicināta izglītojamo prasme pielietot teorētiskās zināšanas praktiskajā ikdienā.
- arī āra vide var kļūt par pilnvērtīgu mācību telpu.
Papildus gūta starptautiska pieredze un plašāks skatījums uz izglītības sistēmām Eiropā, kā arī iedvesma turpmākai pedagoģiskā darba pilnveidei Saldus pamatskolā.
Informāciju sagatavoja G.Leja
