01 Okt 4. klašu skolēni iepazīst Tērvetes dabas parku
26. septembrī 4.a un 4.b klases skolēni devās mācību ekskursijā uz nodarbību Tērvetes dabas parka zaļajā klasē, iepazina zirgkopja darbu Tērvetes zirgaudzētavā un iepazina Bērzes ūdensdzirnavu darbību. Ekskursijas mērķis bija, piedaloties Tērvetes dabas parka zaļās klases nodarbībā, sajust vidi sev apkārt un mācīties uztvert informāciju ar cilvēkam dotajām maņām – redzi, tausti, smaržu un garšu. Iepazīties ar profesijām – zirgkopis, jāšanas sporta treneris, šo darbu specifiku un atbildību. Iepazīties ar vēsturisko apbūvi, ar graudu pārstrādes tehnoloģiju senajās lauku ūdens dzirnavās.
Iepazināmies ar šobrīd vecākajām ūdensdzirnavām Latvijā, kurās joprojām var samalt graudus, iegūt grūbas un putraimus, uz noskaidrojām,ka tās ražo arī elektrību. Uzzinājām vērtīgu informāciju par dzīvnieku un augu dzīvi mums apkārt. Mācījāmies uzmanīgāk ielūkoties mežā atstātajās „vēstulēs” – vērojām dzīvnieku pēdu nospiedumus, apguvām jaunu mērvienību – hektārs. Iepazinām zirgkopja un trenera profesiju, izpratām tās atbildību. Brīnījāmies par sarežģītajām mašīnām dzirnavās un izmēģinājām gan atvērt ūdensturbīnu, gan griezt dzirnakmens maltuvi.
Guvām noderīgas atziņas: Svarīgi ir mežā atpazīt mežacūkas pēdas, kas ir ļoti līdzīgas aļņu pēdām, jo tikšanās ar mežacūku ir ļoti, ļoti bīstama. Lielākais Latvijas gulētājs ir miega pele jeb susuris un nevis ezis, kā iepriekš bijām domājuši. Latvija ir 4. zaļākā valsts pasaulē. Ja katram iedzīvotājam piešķirtu meža gabalu, tas būtu nedaudz lielāks par 1 ha. Par zirgkopi vai treneri ir strādāt diezgan grūti, jo jābūt ļoti mierīgam, klusam, pacietīgam un atbildīgam. Zirgiem ļoti nepatīk skaļums! Zirgi diezgan ātri apgūst jaunas prasmes un ir dikti ziņkārīgi. Ir divu veidu ūdendzirnavas – ar turbīnu vai ar ūdensratu. Melderim jābūt ļoti uzmanīgam un gudram, jo maļamās mašīnas ir tik sarežģītas!!! Katrs melderis jau pēc skaņas prot noteikt, ja kaut kas nav kārtībā.
Informāciju sagatavoja 4.b klases audzinātāja Dace Neizaka.