13 Nov Kas vieno divas baltu tautas un kas padara katru kultūru īpašu?
No 18. līdz 23. oktobrim Saldus pamatskolas skolēnu un skolotāju grupa viesojās Panevēžas Žemynos proģimnāzijā, kur mācības, kultūras iepazīšana, radošums un kopīgi piedzīvojumi mijās visas nedēļas garumā.
Kā dzīvo un mācās kaimiņu skolā Lietuvā? Kas vieno divas baltu tautas un kas padara katru kultūru īpašu? Atbildes uz šiem jautājumiem mūsu skolēni meklēja, kopīgi piedzīvojot Erasmus+ projekta aktivitātes Lietuvā!
Pirmdiena – iepazīstam skolu un mācību vidi
Nedēļu sākām ar ekskursiju pa skolu, iepazināmies ar tās ikdienu un piedalījāmies dzīves prasmju un angļu valodas stundās. Skolas muzejā uz pergamenta rakstījām un zīmējām ar putna spalvu un tinti, griezām ar šķērēm smalkus, mežģīnēm līdzīgus ornamentus, ar kuriem izrotājām skolas logus. Uzzinājām, ka šī tradīcija Lietuvas lauku mājās uzplauka 19. gadsimta sākumā, kad papīrs kļuva pieejamāks un aizstāja dārgos auduma aizkarus papīra dekorus, ar kuriem izrotājām skolas logus. Pēcpusdienā devāmies uz Panevēžas STEAM centru, lai iesaistītos izzinošās un praktiskās aktivitātēs: izmantojām mākslīgā intelekta rīku, lai izveidotu savu spēli bez programmēšanas. Dienas noslēgumā mums bija jauks sadziedāšanās un deju vakars kopā ar lietuviešu senioru folkloras kopu. Iepazīnām Lietuvas vēsturi, uzzinājām par senām tradīcijām, kas saistītas ar galda kultūru, ēdieniem, ģimenes tradīcijām.
Otrdiena – Viļņa un Lietuvas vēstures stāsti
Devāmies uz Lietuvas galvaspilsētu Viļņu. Apmeklējām Ģedimina pils torni, braucām kalnā ar funikulieri un apskatījām Viļņu no augšas. Piedalījāmies izglītojošā programmā Pilsoniskās izglītības centrā (lietuviešu valodā – Valstybės pažinimo centras). Tā ir mūsdienīga un interaktīva izglītības telpa Viļņā, kas atrodas Lietuvas Prezidenta pils kompleksā. Pilsoniskās izglītības centrs ir moderna izglītības telpa, kas detalizēti iepazīstina ar valsts darbību un to, kā tās pilsoņi piedalās demokrātiskas valsts veidošanā un pārvaldībā. Centrs sastāv no trim pastāvīgām izstāžu telpām, kurās detalizēti aprakstīti svarīgākie valstiskuma elementi. Naudas muzejā izzinājām naudas vēsturi, izgatavojām savu monētu un, izpildot pareizi testu, varēja izdrukāt naudas banknoti ar savu fotogrāfiju.
Trešdiena – piedzīvojumi Anīkšču reģionālajā parkā
Apmeklējām Zirgu muzeju, apskatījām seno laiku ratus, ragavas un uzzinājām interesantus faktus par zirgiem. Vienā no muzeja vēsturiskajām mājām iepazinām tradicionālās lietuviešu maizes cepšanas tradīcijas, paši izgatavojām savu kukulīti un likām to cepties maizes krāsnī. Maizīte izdevās mīksta, smaržīga un ļoti garda. Dienas noslēgumā baudījām pastaigu pa Koku galotņu taku, kas pakāpeniski paceļas līdz 21 metram virs zemes, atklājot skaistas dabas ainavas. Takas beigās mūs pārsteidza 34 metru augstais skatu tornis. Tālāk devāmies pār Šventojas upes tiltiņu, nesteidzīgā pastaigā mūs priecēja saulainā diena un krāsainās koku lapas.
Ceturtdiena – iepazīstam Panevēžu un radām paši!
Dienu sākām ar ekskursiju pa Panevēžu. Novadpētniecības muzejā piedalījāmies izglītojošā programmā par to, kā radās lietuviešu nacionālais ēdiens – vareņiki jeb pildītas klimpas. Un ne jau tikai klausījāmīes, bet iejutāmies pavāru lomā paši. Uzlikām priekšautus un cepurītes, izlozējām katrs savu uzdevumu un visi kopā gatavojām šo ēdienu. Pildījām klimpas ar rīvētiem svaigiem kartupeļiem, biezpienu un ķiršiem. Ēdām ar koka karotēmno māla traukiem. Balsošanā par gardākajām tik atzītas klimpas ar kartupeļu pildījumu. Pa vidu tam visam klausījāmies skanīgajā lietuviešu valodā un mēģinājām saprast, kas kopīgs un atšķirīgs mūsu valodām. Pēcpusdienā skolā darbojāmies radošajā darbnīcā – dekorējām auduma maisiņu ar baltu zīmēm. Uzzinājām, ka daudzas zīmes ir abām tautām līdzīgas, mums bija sagrieztas sagataves, no kurām katrs izveidoja savu zīmējumu. Un rezultāts tiešām izdevās skaists.
Piektdiena – zināšanas, kultūra un kopīgi atmiņu mirkļi!
Pēdējā mobilitātes dienā viesojāmies G.Petkevičaites-Bites publiskajā bibliotēkā un piedalījāmies izglītojošā programmā “Bitutė Ratuto”. Kopā ar bibliotēkas darbinieci mācījāmies dziedāt lietuviešu folkorā populārus piedziedājumus ar skanīgām zilbēm, piemēram, kā latviešu – līgo, rotā vai aijā. Gājām tautas rotaļās, zīmējām grāmatzīmes ar baltu rakstiem. Dienas noslēgumā iepazinām šaursliežu dzelzceļa vēsturi stacijā “Šiaurukas”. Vislabākā izklaide šeit bija brauciens ar rokas drezīnu.
Šī nedēļa Lietuvā ļāva pārliecināties, ka mūs – latviešus un lietuviešus – vieno daudz vairāk, nekā sākumā varētu šķist. Esam divas kaimiņtautas ar kopīgām baltu saknēm, līdzīgām tradīcijām un ciešu saikni ar savu zemi, valodu un kultūras mantojumu.
Kas mūs vieno?
- Baltu kultūras mantojums. Abām tautām ir līdzīgas senās zīmes, raksti un simboli, kas sastopami gan tradicionālajos rokdarbu motīvos, gan mūsdienu radošajos darbos.
- Tautas tradīcijas un folklora. Dziesmas, rotaļas, dejas un skanīgi piedziedājumi ir nozīmīga abu tautu kultūras daļa. Arī folkloras vakars un bibliotēkā piedzīvotās aktivitātes apliecināja, cik tuvas ir mūsu tradīcijas.
- Cieņa pret senajām prasmēm. Maizes cepšana, tradicionālie ēdieni, amatniecība un ģimenes tradīcijas ir vērtības, ko abas tautas saglabā un nodod nākamajām paaudzēm.
- Valodu radniecība. Latviešu un lietuviešu valodām ir kopīgas baltu valodu saknes. Klausoties lietuviešu valodā, centāmies saklausīt pazīstamus vārdus un saskatīt līdzīgo un atšķirīgo.
Mobilitātes kopvērtējums un ieguvumi
Erasmus+ mobilitāte bija vērtīga mācību pieredze ārpus ierastās skolas vides. Tā deva iespēju ne tikai iegūt jaunas zināšanas, bet arī mācīties praktiskā darbībā, sadarboties un iepazīt citu valsti no dažādiem skatpunktiem.
Mūsu galvenie ieguvumi:
- Paplašinājām zināšanas par Lietuvas vēsturi, kultūru, tradīcijām un izglītības vidi.
- Pilnveidojām komunikācijas prasmes, dzīvojot ģimenēs, izmantojot angļu valodu un mēģinot saprast lietuviešu valodu.
- Attīstījām radošumu un praktiskās prasmes, darbojoties STEAM centrā, izmēģinot mākslīgā intelekta rīkus, gatavojot tradicionālos ēdienus un veidojot radošus darbus.
- Mācījāmies sadarboties, pieņemt atšķirīgo un būt atvērtiem jaunai pieredzei.
- Ieguvām plašāku izpratni par Eiropas kultūru daudzveidību un kopīgajām vērtībām.
- Veidojām jaunus kontaktus un draudzību ar Lietuvas vienaudžiem.
Svarīgākais secinājums – lai gan latvieši un lietuvieši runā atšķirīgās valodās un katrai tautai ir sava kultūras identitāte, mūs vieno kopīgas baltu saknes, tradīcijas un vērtības. Lai to patiesi izprastu, nepietiek tikai lasīt grāmatās – tas ir jāiepazīst, jāizdzīvo un jāpiedzīvo pašiem!
Mobilitāte spilgti parādīja, ka kultūras mantojuma saglabāšanā un nodošanā nākamajām paaudzēm īpaša nozīme ir paaudžu sadarbībai. Kopīgais folkloras vakars ar Lietuvas senioru folkloras kopu, sarunas par senajām tradīcijām, dziesmām, dejām un ģimenes vērtībām ļāva skolēniem iepazīt kultūru caur vecākās paaudzes pieredzi un stāstiem. Savukārt skolēnu interese, iesaiste un vēlme pašiem izmēģināt senās prasmes apliecināja, ka jaunā paaudze ir gatava šīs vērtības izzināt, saglabāt un nodot tālāk. Tieši paaudžu satikšanās, zināšanu apmaiņa un kopīga darbošanās veido tiltu starp pagātni un nākotni, palīdzot saglabāt abu baltu tautu kultūras identitāti.
Mājup atgriezāmies ar jaunām zināšanām, iespaidiem un pārliecību, ka mācīšanās Eiropā palīdz labāk izprast gan citus, gan pašiem sevi.
Atklājām. Mācījāmies. Iepazinām. Draudzējāmies. Un tagad ar iegūto pieredzi iedvesmosim arī citus!
Paldies visiem skolēniem par iesaisti, ģimenēm par atbalstu un skolotājiem par klātbūtni.
Informāciju sagatavoja skolotāja Dace Susekle
